May 29, 2012
May 29, 2012
šorīt konstatēju, ka lietoju par daudz zāles, atkal uzdarbojas kunģa čūla.
gribas mājās…kas pārsvarā nozīmē, ka es gribu aizmigt un pamosties kaut kādā mātes dzemdes ērtuma dzīvē…tātad nekad, jo tas ir neiespējami.
ups, man bik depresija un viss riebjas. It sevišķi ģimis, ko redzu skatoties spogulī. (omooooo, es esmu tik mainstream ar savu emo čīkstēšanu, ka man pilnīgi kauns)
May 28, 2012
Nezinu, ka ir tas, kā manī tik ļoti trūkst. Tāda sajūta, kā nekad es nebūšu no tiem cilvēkiem, par kuriem teiks, ka es esmu “labs cilvēks”. Un tagad es nesaprotu, ko šis vārdu savienojums nozīmē.
Kaut kāds apburtais loks. Vienīgie cilvēki, kuri mani paciešs ir tie trīs cilvēki, kas pazīst mani visu mūžu. Tas liek domāt, ka galu galā, manī bijis kaut kas labs tikai bērnībā un tagad kaut kur pazudis. It kā jau varētu šķist, ka es te pārspīlēju situāciju, bet visi pārējie cilvēki, kas ir ieklausījušies, nevis garām gājuši ir tie….hmm.. džeki, kuriem es vnk patīku. Kaut kas, kas lielā mērā balstās uz kaut kādu seksuālo pievilcību un vēlmes pēc kāda cita apliecināšanas, ka tu esi ok. …Bet tas jau neliecina, ka man ir patīkama personība.keke
man laikam vnk ir atbaidoša personība, bet ko tur daudz…
katrā gadījumā man vajadzētu paturēt savus mazos emocionalitātes izvirdumus pie sevis, bet es esmu kaut kāda nožēlojama un man tas, protams, bija jāraksta šeit. Pē.
on the side note - jāiet jānopērk snikers, jāsarijas un jākļūst resnai. Tad varēsu teikt, ka cilvēkiem vnk nepatīk kā es izskatos un īstenībā es esmu enģelītis. khemmm.
May 24, 2012
man ļoti garšo omletes ar tomātiem un sieru
Reāli slinkoju un neko nerakstu. Nu labi, slinkoju ir pārāk skaļi teikts, ja ņem vērā, ka es esmu bez maz vienīgais cilvēks, kuru uztrauc tas, vai kko ierakstu.
Vismaz kā kārtīgs dabas baudītājs,jeb garamskrējējs safotogrāfēju ar savu brīnišķīgo mobilā telefona kameru ceriņus un tagad varēšu ielikt, skaitīsies, ka kaut nez ko te update(oju).
Vispār jau es neko nerakstu, jo nekas nenotiek.
Iegrimu kaut kādā apātiskā Lanas Del Ray mūzikas klausīšanās ciklā ar “Solaris” lasīšanu priekšgalā.
Beidzot beidzu lasīt grāmatu - biju iegrimusi tādā šīs planētas problemātikas laukā, ka nepamanīju, ka jau šo piektdien (t.i. rīt) ir koncerts.
Nepamet sajūta, ka šī nedēļa nav bijusi. Visas dienas arī darīju vienu un to pašu darbā. Tagad protu pārbaudīt vai mapē atrodas visi vajadzīgie dokumenti ar ātrumu 4 mapes dienā… es nezinu, vai ir korekti ar sevi šajā jautajumā lepoties, bet vienā mapē ir ap 500 lpp. (Kā nekā, katrs lepojas ar to, ko var)
Tagad man savukārt būtu lielā lepnības uzplaukumā jāturpina gleznot (lepnības cēlonis gan ir mana perfektā vecākā versija), bet es nevaru saņemties, jo kaut kāda nelāga sajūta, ka tūlīt, tūlīt es pieskaršos audeklam ar zīmuli un visu sabojāšu.
Kā kaut kāds slims da Vinči es rēķinu ar kaukulatoru proparcijas sejai. Nevaru vairāk saprast, kur ir problēma - tajā, ka es vairāk nodarbojos ar mākslu vai arī tajā, ka manas smadzenes lēnām transformējas un pavisam drīz es grāmatveža mierā visu aprēķināšu dzīvē.
(Kā nekā šodien redzēju K-RAUTA reklāmu un nodomāju, aha, SIA Rautakesko reklamējas (oh lord)
Katrā gadījumā Solaris ir ideāla grāmata un šodien noskatījos ne mazāk ideālo 1972. g. krievu filmu (ar angļu subtitriem - o, jā, es skolā 6 gadus mācījos RUS).
May 21, 2012
Tev ir laimīgais ceriņš puncītī ?
Ak šie satrauktie jaunieši twiterī. Padara katru manu dienu jautrāku ar savu satraukumu par jebko apkārt notiekošo. Kā man patīk tie linki uz kaut kādu dzīvnieku tiesību aktīvista rakstu vai arī uz kādu ziņu portālu, kas raksta par nejēdzībām. Un tad tās meitenītes, kurām ir mīlas problemiņas.
Šodien man laikam ir it sevišķi ļauns garstāvoklis, bet ko tur daudz, es jau sen esmu nopelnījusi vārīties ellē.
Jebkurā gadījumā, ko var cepties. Ārā taču ir tik skaists laiks un no tā, ka kāds liek tos linkus diez vai daudz kas mainās. Šausmināšanās par kaut ko vēl neko nav padarījusi, parasti tāda reakcija tikai vairo neizpratni.
Katrā gadījumā es neskatos ziņas un nelasu katru rakstu par kārtējo izvarotāju un man viss ir saulains.
Jāiet jāpierijas hesītī un jākļūst resnai, jo kā nekā - jo mazāk skatās kaut kādas huiņas (ak jā, es lamājos) ar perfektajiem ķermeņiem un sejām (un nevis personībām), jo mazāk šķiet, ka tauku daudzumam uz miesas ir nozīme.
Consumerism, come hug me !
Kopumā laikam jau tas, ko gribēju teikt ir, ka empātija empātijas pēc ir bezjēdzīga. Tas, ka tu izjūti vai aktīvi izrādi savu sašutumu par kaut ko neko nemaina šajā pasaulē. Rīcībai ir nozīme. Līdz ar to, ja neesi gatavs kaut ko darīt, tad tava emocionālā reakcija ir gluži lieka.
May 17, 2012
ārā līst, man beidzās kafija un vispār !(my rant part 100)
Ik pa laikam (pa vidu summām un rēķinu nummuriem) domāju, ka kaut kas jāieraksta. Tad piekāšu šo domu un lasu fanfics. Jā, lielākā daļa pat nezina, ko nozīmē šis apzīmējums, bet mani tas tīri pat iepriecina, droš vien patīk justies īpašai vai kā tā. Itkā man piederētu kaut kāda neatklāta sala uz Zemes.
It īpaši es izbaudu fanfics par gejiem. Sitiet mani nost, bet man vienalga. Galu galā manas dīvainās tieksmes ir tikai mana darīšana.
Ņemot vērā, ka principā šo blogu varētu saukt ” Anetes ( omg, es publicēju vārdu) naids pret lietu/cilveku/situāciju “x” “ , tad es arī šoreiz turpināšu tradīciju un izplatīšu negatīvismu. Yay !!
Tātad.
Cilvēki, kas ir īpaši…
Man nav nekādas problēmas ar savādo, kur nu, bet man ir milzīgas problēmas ar cilvēkiem, kas savu dīvainību uzbāž uz paplātes un tad visādu ļoti “dziļu” tekstu un artistisku bildīšu veidā man bāž to sejā.
OK, es sapratu, ka esi īpašs/īpaša. Now chill. Jo pārsvarā šie cilvēki nav ne mazākajā mērā īpaši manās acīs.
Es taču neskraidu apkārt un nestāstu, cik es esmu parasta.
Kā nekā cilvēku vajadzetu vērtēt pēc tā, ko viņš ir izdarījis, nevis pēc tā, ko viņš domā… Un šajā darīšanas kategorijā liela daļa “īpašo” padsmitnieku kaut kā atpaliek.
Un šajā sakarā ir tieši vieta manam naidam pret Lady Gagu.
Protams, ka viņas mērķis ir šokēt un nevarētu teikt, ka viņai tas neizdodas, tikai ir viena problēma - viņa to dara tik aizvainojošā veidā, ka man nāk vēmiens un principā gribas apmētāt viņu ar puvušiem tomātiem (viduslaiki much).
Es, protams, saprotu, ka viņa ar saviem ļoti “īpašajiem” nestandarta klipiem un uzvedību cenšas atspoguļot savas personības pretīgumu un visas sabiedrības līdz ar to, bet ir lietas, kurās viņa pārkāpj robežas.
1. Cilvēki lielā pasaules daļā mirst badā - saulīte valkā jēlas gaļas kleitu;
2. Cilvēki slimo ar anoreksiju - viņa izrāda savas ļoti estētiskās ribas;
3. Cilvēkiem ir šizofrēnija un viņi lēnām sapūst psihenēs, kur valsts viņiem dienā atvēl kaut kādu necilvēcīgu summu - saulīte aktīvi promouto savas dīvainības dizaineru kleitās un augstos papēžos. “Skat, būt pilnīgam dīvainim ir TIK superīgi!”.
Laikam jau man vienkārši ir kaut kāds naids pret cilvēkiem, kas nevis rada mākslu, bet par mākslas darbu cenšas pārvērst paši sevi…
Par tām īpašībām un uzvedības veidiem, kas viņai piemīt, būtu jārunā kā par problēmām, nevis tās jāapsveic (celebrate your weirdness, we’re all freaks here!) un jāizliek masu apskatei. Jo ir cilvēki, kas tiešām ir slimi un tas vairs tas nav izklaidējoši vai glamurīgi.
Katrā gadījumā, ja viņa uzrakstītu baudāmu noveli par to tēlu, kuru ir izveidojusi, es viņu cienītu daudz, daudz vairāk.
May 14, 2012
“Come on, you know you like little girls.
You can be my daddy.”
Lana Del Ray turpina mani iepriecint. Pēkšņi perversija ir kļuvusi pārdodama un es rezultātā jūtos mazāk pretīga, ļoti patīkami. Normas mainās, tā teikt.
RSS feed: http://peter-the-cat.tumblr.com/rss
1 of 11
Next page
-
DSC03058 (by Edison Cheung’s Show)
-
I submit that Vivaldi was the original rock star
((@7:35, listen to those damn awesome violins <3 That’s head-bangin’ stuff right there))
-
“When I let go of what I am, I become what I might be.”— Lao Tzu
-
Faceless Composition by Lara Jade
-
-
Emperor Showa “Hirohito”
-
A detonating Standard Fat Man type Mk 3A, 1940’s.
-
Not published in LIFE. Gay rights event, 1971.
In late 1971, two years after the Stonewall riots in New York sparked the modern gay rights...
Sms Lån